SM: "airBaltic" izpilddirektora atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu

Komisijas sēdē tika skatīts opozīcijas partijas "Stabilitātei" pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam (P) par "airBaltic" valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasi un atalgojumu.

Jautāts, vai tiks samazināts atalgojums aviokompānijas vadītājam, SM pārstāvis sacīja, ka šogad februārī tika samazināts valdes locekļu atalgojums par 40%, kā arī uzņēmums atalgojuma optimizācijas veic nepārtraukti. "No savas puses skatīsimies, kāds būs konkrētais kandidāts, lai sasniegtu labus biznesa rādītājus," piebilda Dubkēvičs.

2024. gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Martina Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Dubkēvičs apliecināja, ka konkurss uz aviokompānijas vadītāja amatu tiks izsludināts trešdien, tostarp kandidātiem tiks prasīta vismaz desmit gadu pieredze augstākā vadības līmeņa darbībā, valdes locekļa pieredze aviācijas nozarē, kā arī pieredze lielu aviokompāniju vadībā un kapitāla tirgos.

Vienlaikus viņš sacīja, ka atlases process varētu ilgt apmēram trīs mēnešus.

"Stabilitātei" deputāte Svetlana Čulkova sēde jautāja, vai aviokompānijas vadītājam būs prasītas valsts valodas zināšanas. Dubkēvičs atbildēja, ka, ņemot vērā nozares specifiku, būs sarežģīti atrast kandidātus Latvijā, līdz ar to šis jautājums tiks skatīts, izvērtējot paredzamos amata pienākumus un kompetenci, vai ir piesaistāms tulks.

Komentējot, vai tiks noteikti algas "griesti" aviokompānijas valdes priekšsēdētājam, "airBaltic" padome atbildē komisijai norādījusi, ka atalgojuma augstākā pakāpe varētu tikt noteikta atbilstoši tirgus praksei aviācijā un balstoties uz individuālo vienošanos ar izraudzīto kandidātu.

Savukārt prasības aviokompānijas izpilddirektora kandidātiem tiks noteiktas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kā arī "airBaltic" padome ir izveidojusi nominācijas komisiju, kura papildu noteiks prasības atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, mērķiem un industrijas specifikai, teikts atbildē.

Vienlaikus atbildē norādīts, ka Latvijas pilsonība aviokompānijas vadītājam nav noteikta kā obligāta prasība attiecīgajos normatīvos, un šajā gadījumā nav plānots nepamatoti sašaurināt kandidātu loku.

"airBaltic" padome uzsvērusi, ka saistībā ar kompensācijas izmaksu Gausam pašlaik papildu izmaksas nav plānotas.

Komisija noraidīja pieprasījumu, bet tas vēl tiks skatīts Saeimas plenārsēdē.

"airBaltic" padome šogad 7. aprīlī nolēma no amata atbrīvot aviokompānijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Gausu.

Gauss iepriekš norādīja, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas. Savukārt "airBaltic" pārstāvji uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7. aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.

Gauss darbu "airBaltic" sāka 2011.gada 1.novembrī.

2025. gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc "airBaltic" potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

"airBaltic" 2024. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024. gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.