Eiropai būtu grūti savākt pat 25 000 karavīru, kurus nosūtīt miera uzturēšanai Ukrainā, vēsta medijs

Izdevums norāda, ka atsaucas uz drošiem, labi informētiem avotiem un piebilst, ka Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins bija aicinājis sabiedrotos kopā organizēt 64 000 karavīru nosūtīšanu.

Taču vēlākajās sanāksmēs Eiropas valstu aizsardzības ministri esot norādījuši, ka “nav nekādu iespēju” nokomplektēt tik lielu kontingentu — un pat 25 000 karavīru būtu iespējams sapulcināt tikai ar ievērojamu kopīgu piepūli, vēsta medijs.

“The Times” ziņo, ka šīs bažas izskanēja 10. aprīlī un pēcāk sarunās Briselē, mazākā valstu pārstāvju lokā. Ministri esot norādījuši, ka, ņemot vērā rotāciju divu gadu periodā, šāds izvietojums prasītu 256 000 personāla vienību kopumā.

“The Times” ziņo, ka Lielbritānija ir gatava piedāvāt līdz 10 000 karavīru. Arī Francija ir gatava nosūtīt no 5 000 līdz 10 000. Taču avoti vēsta, ka Igaunija un Somija ir paudušas bažas, ka spēku nosūtīšana uz ārzemēm varētu vājināt to pašu robežu aizsardzību, savukārt Polija, Spānija un Itālija ir paziņojušas, ka karavīrus nesūtīs. Cits avots piebilda, ka Somija un Vācija kopumā iebilst pret sauszemes spēku nosūtīšanu, lai gan Vācija to nav pilnībā izslēgusi.

Iespēja nosūtīt ārvalstu karaspēku uz Ukrainu tiek apspriesta kopš 2024. gada. 2025. gada janvārī Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons sāka detalizētākas sarunas par britu un franču spēku izvietošanu.

Krievija vairākkārt ir paudusi iebildumus pret šādu Rietumvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainā. Agresorvalsts Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir nosaucis šo ideju par “nepieņemamu” un pēc sarunām ar ASV vēl 18. februārī atkārtoja, ka Krievija nepiekrīt NATO spēku izvietošanai Ukrainā kā daļai no jebkāda miera līguma.