Kā Tramps 100 dienās noveda ASV ekonomiku līdz krīzes slieksnim
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps pirmajās 100 prezidentūras dienās centās veikt fundamentālu ASV un pasaules ekonomikas pārveidi, uzstājot, ka var atgriezt ASV tā saukto "Zelta laikmetu", ko ASV piedzīvoja 19. gadsimta beigās. Tomēr pēc 100 dienām amatā solītais devis pretējus rezultātus — Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis ASV izaugsmes prognozes, patērētāju noskaņojuma indekss ASV sasniedzis ceturto zemāko līmeni kopš 1952. gada, bet akciju tirgi ekonomisko svārstību dēļ cietuši vairāku triljonu dolāru lielus zaudējumus.
Daudzi ekonomisti iedzīvotāju noskaņojuma indeksu uzskata par ekonomikas termometru - tas atspoguļo iedzīvotāju finansiālās situācijas vērtējumu, redzējumu par valsts ekonomisko stāvokli un bezdarba līmeņa gaidām. Kā liecina medija "CNN" veiktā aptauja, aprīlī ASV minētais indekss noslīdējis līdz ceturtajam zemākajam līmenim kopš 1952. gada, daudzos radot raizes par iespējamo ASV ekonomikas slīdēšanu uz recesiju.
Uzticību ASV ekonomikai mazina arī Trampa vērstā kritika pret ASV Federālo rezervju priekšsēdētāju Džeromu Pauelu. 21. aprīlī ASV prezidents brīdināja, ka "ASV ekonomika varētu palēlināties, ja "Misters Pārāk Vēlu" [Džerems Pauels] nepazeminās Centrālās bankas procentu likmes, jau šajā brīdī". Pauels pēc šīs kritikas paskaidroja, ka procentu likmju pazemināšana šajā brīdī varētu veicināt inflāciju ASV, bet likmju paaugstināšana paātrinātu jau esošo ekonomikas palēnināšanos un samazinātu nodarbinātību. Tāpēc tiek saglabāts esošais stāvoklis.
Runājot par Trampa ieviestajiem muitas tarifiem, Baltā nama saimnieks tos ieviesis, uzsverot savu teoriju, ka "ASV, jeb pasaules bagātākā valsts pēc IKP, gadiem ilgi tikusi apkrāpta no pārējo valstu puses". Viņa mērķis ir piespiest ārvalstu tirgus patērēt vairāk ASV produktus, un veicināt uzņēmumus atgriezt savas ražotnes ASV, tādējādi nodrošinot darba vietas ASV pilsoņiem. Viņš uzstāj, ka desmitiem valstu gatavojas noslēgt ASV draudzīgus darījumus, kas padarīs amerikāņus bagātus.
Tāpat Tramps vadās no pārliecības, ka, izmantojot savu spēku, viņš var piespiest mazās valstis īstenot politiku, kas sniegs labumu ASV. Tieši šī iemesla dēļ Eiropas Savienība vairākkārt uzsvērusi, ka alianses atbildes reakcijai uz tarifiem jābūt vienotai. Jāpiebilst, ka dažas stundas pēc papildu tarifu stāšanos spēkā Tramps tos pēkšņi uz 90 dienām apturēja. Iespējams, viņa darbības pamatoja satraucošā situācija obligāciju tirgos, kas liecināja, ka investoriem zūd ticība ASV ekonomikai. Šobrīd ES joprojām tiek piemēroti 10% tarifi un papildus 25% tarifi piemēroti tēraudam, alumīnijam un automobiļu nozarei. 20% muitas tarifi Eiropas eksportam uz ASV uz laiku apturēti.
Tramps turpina uzstāt, ka viņa izvēlētais politiskais kurss ir pareizais. “Ja paskatās uz visiem šiem gadiem, ko esmu darījis, man ir bijusi taisnība. ASV ne pārāk tālā nākotnē tik bagata, kāda tā vēl nekad nav bijusi un ne pārāk tālā nākotnē jūs piedzīvosiet strauju izaugsmi,” aizvadītajā nedēļā, atzīmējot savas pirmās 100 prezidentūras dienas žurnālam "Times" vēstīja Tramps.
Tikmēr esošā situācija rada raizes - ASV šobrīd ir atsvešinājusies no daudziem saviem sabiedrotajiem, Tramps uzsācis bīstamu konfrontāciju un ekonomisko karu ar Ķīnu, radījis nedrošību ASV patērētāju vidū un radījis bažas par gaidāmu cenu pieaugumu un ASV ekonomikas palēlināšanos.
Ja Trampa tarifu stratēģija izrādīsies veiksmīga un viņam izdosies ievērojami uzlabot ārvalstu tirdzniecības apstākļus ar ASV, viņš būs pierādījis, ka vairums vadošo ekonomikas analītiķu kļūdās. Tāpat, ja viņam izdosies panākt ASV labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus, vairums ekonomistu norāda, ka preču cenas un līdz ar to arī inflācijas līmenis ASV jebkurā gadījumā paaugstināsies.
