Labklājības ministrija noliedz uzņēmēju teikto: mēnešalgu skala nav palielināta vairāk kā par 2,6 %
Labklājības ministrija uzsver, ka atlīdzības fonda kāpums ir noticis atbilstoši noteiktajam 2,6% limitam un ka dažādas vienreizējas izmaksas būtiski ietekmē izmaksu salīdzinājumus starp dažādiem periodiem. Lai sniegtu pilnīgāku izpratni, LM precizē atalgojuma izmaksu nianses un to ietekmējošos faktorus.
2024. gada 14. oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025. gadā pret 2024. gada plānu. Ievērojot to, Labklājības ministrijā (LM) apstiprinātā amatu mēnešalgas skala nav palielināta vairāk kā par 2,6 %. Turklāt atalgojums LM nodarbinātajiem joprojām ir zemāks nekā vidēji ministrijās nodarbinātajiem.
Attiecībā uz publiskajā telpā izskanējušiem datiem par lielākiem atlīdzības izdevumiem 2025. gada pirmajā ceturksnī, LM norāda, ka šogad ministrijā nodarbinātajiem prēmija par 2024. gada darbības un tās rezultātu novērtējumu tika izmaksāta martā, savukārt 2024. gadā šis maksājums tika veikts augustā. Tāpat jāmin, ka šogad februārī sakarā ar ministru maiņu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, ministra birojā nodarbinātajiem tika izmaksāta kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām.
LM uzskata, ka, salīdzinot viena ceturkšņa izmaksas, priekšstats ne vienmēr ir pilnīgs, jo atlīdzības izmaksās tiek iekļauti arī vienreizēji izdevumi. Piemēram, sociālās garantijas un citi neparedzēti izdevumi un šo izmaksu mēneši gadu no gada var atšķirties.
Jauns.lv jau ziņoja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neizpratni par publiskās pārvaldes atlīdzības izdevumu ierobežojumu neievērošanu ministrijās, un sagaida valdības skaidrojumu par šo situāciju, informē uzņēmēju organizācijas.
2024.gada 14.oktobrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja ierobežojumu 2,6% apmērā atlīdzības fonda pieaugumam publiskajā pārvaldē 2025.gadā pret 2024.gada plānu, taču pieejamā informācija liecina, ka vairākās ministrijās šie ierobežojumi netiek ņemti vērā - atlīdzības gada pirmajā ceturksnī pieaugušas pat par 24% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2024.gadā.
Valsts kases dati par periodu līdz 2025.gada martam rāda, ka 10 no 15 ministrijām Latvijā atlīdzības izdevumi (EKK kods "1000") ir palielinājušies par vairāk nekā 2,6%.
Līdere ar 24,6% pieaugumu ir Labklājības ministrija, pieaugums 15,1% apmērā ir Izglītības un zinātnes ministrijā, par 13,4% atlīdzības izdevumi palielinājušies Veselības ministrijā.
"Mūsuprāt, šāda tendence neliecina par politiskās vadības un augstākā līmeņa ierēdniecības apņemšanos ievērot noteiktos ierobežojumus, publiski solījumi un lēmumi nesakrīt ar darbiem," uzskata LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Vairākās ministrijās 2025.gada budžetā ieplānotie atlīdzības izdevumi jau sākotnēji paredzēja pieaugumu, kas būtiski pārsniedz Ministru kabineta noteiktos 2,6% salīdzinājumā ar 2024.gadu. Piemēram, Veselības ministrijas programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" atlīdzībās 2025.gadā ieplānoti 5 686 346 eiro - par 25,4% vairāk nekā 2024.gadā (4 534 172 eiro), Ministru kabineta un Valsts kancelejai programmai "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" ieplānots atlīdzības pieaugums 19,2% apmērā (9 696 252 eiro pret 8 137 032 eiro 2024.gadā).
"Tiek radīti apstākļi, ka uzņēmējiem, kuru darbības rezultātā rodas valsts budžeta ieņēmumi, situācija darba tirgū kļūst nelabvēlīga salīdzinājumā ar valsts iestādēm, kas šos radītos ieņēmumus tērē;
algu fonda dinamika rāda, ka vislielākais pieaugums laikposmā no 2020. līdz 2024.gadam bijis ministrijās (+160,2%)," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Uzņēmēju organizācijas atgādina, ka Ministru kabineta pieņemtais lēmums par atalgojuma fonda ierobežošanu bija saistīts ar faktu, ka publiskajā sektorā 2023.gadā notika straujš atlīdzības fonda kāpums par 15,2% un 2024.gadā vēl par papildus 14,6%, kas pārsniedza privātā sektora iespējas un radīja nesamērīgu deformāciju darba tirgū, arī patlaban publiskā sektora vidējā alga ir augstāka nekā privātā sektora vidējā alga.
"Mēs uzstājam, lai tiktu ievēroti pieņemtie lēmumi, kas vērsti uz taupības pasākumiem," vienotas ir abas lielākās uzņēmēju organizācijas.
LDDK aicina Ministru kabinetu un Finanšu ministriju sniegt skaidrojumu par minētajiem apstākļiem un to, kā tiek uzraudzīts atlīdzības fonds valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemtais Ministru kabineta lēmums par publiskā atlīdzības fonda ierobežošanu, lai 2025.gadā tiktu ievērots iepriekš noteiktais 2,6% pieauguma robežlielums.
Fiskālās disciplīnas padome iepriekš informēja, ka 2025.gada februārī atlīdzības izdevumi publiskajā sektorā pieauga par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.
