Aizsardzības ministrija skaidro - kā īsu laiku pirms vēlēšanām meklēs aizvietotāju nu jau otrajam Sprūda laikā aizgājušajam valsts sekretāram

Savas pārdomas par to, kas tieši šobrīd varētu notikt AM un kādēļ viena ministra termiņa ietvaros aizgājuši jau divi valsts sekretāri (šai ministrijai tas ir ārkārtīgi netipiski), savlaicīgi sniedza gan Artis Pabriks, gan Raimonds Bergmanis (AS).

Atbildi vēl neesam saņēmuši no Igora Rajeva, taču Rajevs savu viedokli par ministrijā notiekošo jau iepriekš pauda savā “Youtube” kanālā, kur lielākoties “digitālā ētera” laiku velta Krievijas agresijas Ukrainā un Irānas notikumu apskatīšanai, skaidrošanai.

Atbildes uz jautājumiem ilgu laiku nesaņēmām no AM, un, kā beigās noskaidrojās, iemesls tam ir fakts, ka konkrētā ministra biroja darbiniece bija atvaļinājumā. Par to tika nosūtīts informējošs e-pasts, bet, izrādās, ka mediju sūtītie jautājumi šādos gadījumos tur arī apstājas un nav nodrošināta to pāradresēšana.

Ministrijas atbildi uz 23. aprīlī sūtītajiem jautājumiem saņēmām šodien, svētku dienas rītā. Jautājumi bija:

• kā šo kārtējo augstas raudzes profesionāļa aiziešanu sabiedrībai vērtēt?
• kādi ir šādu profesionāļu aizplūšanas riski konkrētajos ģeopolitiskajos apstākļos?
• kā, kad tiks organizēts konkurss uz šo amatu?
• kā ministrija nodrošinās darbu nepārtrauktību?
• kurš, līdz valsts sekretāra atrašanai, pildīs šo amatu?

Atbildes (šķietami no paša ministra) ir:

"Aizsardzības nozare ir apjomīga, sarežģīta un ļoti prasīga, īpaši šobrīd, kad strauji attīstām spējas un īstenojam būtiskus valsts aizsardzības projektus. Šobrīd novērojam pastiprinātu spiedienu uz aizsardzības nozari. Tai skaitā, publiskajā telpā tiek tiražēti nepamatoti apgalvojumi un pārmetumi, mēģinot apšaubīt nozares progresu vai graut uzticēšanos Aizsardzības ministrijai un netieši – arī bruņotajiem spēkiem. Īpaši nepieņemami šajos ģeopolitiskas nedrošības apstākļos ir citu augsta līmeņa resora amatpersonu iesaistīšanās mēģinājumos diskreditēt un sēt šaubas par aizsardzības resora darbību.

Šādos faktiskos apstākļos no amata aizgājis ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš. Kopā ar Aivaru Puriņu ir paveikts daudz, virzoties uz kopīgiem mērķiem, stiprinot valsts drošību. Bet valsts sekretārs ir izdarījis savu izvēli, un es to respektēju.

Aivara Puriņa vadības laikā tika īstenotas nozīmīgas reformas, tostarp nodrošinājuma jomā, prasmīgi vadītas apjomīgas finanšu programmas ceļā uz 5% no IKP aizsardzībai, veikti būtiski spēju iepirkumi un stiprināti pamati aizsardzības industrijas attīstībai un sadarbībai. Vēlos izteikt personīgu pateicību Aivaram Puriņam par pievienošanos ministrijas komandai šajos izaicinošajos apstākļos, godprātīgi un ar lielu atbildību attīstot nozari.

Nozares darbs turpinās. Izvērtējam atklāta konkursa iespējas. Bet paralēli – likumā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu nepārtrauktību, labu pārvaldību un potenciālu ierēdņu esamību ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju – izskatām arī kandidātus no aizsardzības resora un valsts pārvaldes kopumā. Mēs turpināsim darbu – stiprināsim komandu un īstenosim apjomīgas aizsardzības nozares iniciatīvas. Ministrijas prioritāte ir Latvijas iedzīvotāju drošībai."

Jānorāda gan, ka joprojām nav atbildēts jautājums – kurš līdz Puriņa aizvietotāja atrašanai darīs viņa darbu pēc 31. maija, kad beigsies Puriņa amata pienākumi.

Kā arī – ar Puriņa kungu vēl aprīlī mēģinājām sazinājāties nepastarpināti, nekāda veida atbildi nesaņēmām, taču šī jau ir otrā reize, kad šī nozares eksperta aiziešanu viņa vietā komentē ministrs Sprūds, vēl iestarpinot pa vidu, cik daudz līdz šim paveikts.

Kā arī – grūti saprast, kā pamatots ministra/ministrijas teiktais, ka “netieši” publiskajā telpā tiek diskreditēti arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujām, NBS gadiem bauda izteikti lielu uzticību no sabiedrības, par kuru citas valsts struktūras, iestādes var tikai sapņot. Un tas ir pelnīti.

“Lai arī iekšējās reformās ir panākts daudz, lai vienkāršotu, padarītu procesus caurspīdīgākus, tomēr vēl ir darāms daudz, lai pārmaiņas kļūtu neatgriezeniskas. Tāpat jau šī procesa sākumā bija skaidrs, ka ir daudzi, kas to nevēlas,” ar šādiem vārdiem Sprūda vadīto ministriju vēl 2023. gadā pameta jau pieminētais Jānis Garisons, no kura pienākumus tad pārņēma (un līdz 31. maijam vēl pildīs) Aivars Puriņš.

Savā “Facebook” ierakstā Garisons atkal un atkal uzsvēra to, ka Latvijas aizsardzības sektoram ir nepieciešams rīkoties ātrāk, jo laika nav daudz un šis ir dzīvības, nāves jautājums.