Opozīcija Satversmes tiesā apstrīd pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanu uz pirmo līmeni
Opozīcijā esošie "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti vērsušies Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt pensiju otrā līmeņa daļas pārcelšanas uz pirmo līmeni atbilstību Satversmei, teikts politisko spēku paziņojumā medijiem.
Likumdevējs, pieņemot šos likuma grozījumus, ir balstījies uz pieņēmumu, ka tā nesamazinās nākotnes pensiju apmēru, bet pat, iespējams, to palielinās, norāda opozīcijas deputāti.
Šāds pieņēmums balstīts uz apsvērumu, ka līdz šim pensiju otrajam līmenim bijis mazs ienesīgums, taču likuma grozījumu izstrādes un apspriešanas procesā tā arī netika iegūti dati un veikta modelēšana tam, kādu tieši ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju radīs apstrīdētā norma, uzskata deputāti.
Opozīcijas politiķi norāda, ka apstrīdētā likuma norma ir uzskatāms piemērs tam, ka Saeimas pozīcijas deputāti ir ignorējuši opozīcijas deputātu iebildumus un apsvērumus, tai skaitā lūgumu veikt pienācīgu vērtējumu par tās ietekmi uz nākotnes pensiju apmēru un pensiju sistēmas ilgtspēju. Viņi arī uzskata, ka nav ņemtas vērā ekspertu prognozes, kā arī respektētas fondēto pensiju shēmas dalībnieku tiesības uz īpašumu, tiesisko paļāvību un tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat tikusi ignorēta vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju parakstītā iniciatīva portālā "manabalss.lv" par esošās iemaksu likmes saglabāšanu pensiju otrajā līmenī, pauž deputāti.
Deputātu ieskatā, lēmums tika pieņemts labas likumdošanas principam neatbilstošā procedūrā, lai gan tā regulē Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai izšķiroši svarīgu jautājumu, kurā likumdevējam jābūt īpaši piesardzīgam un rūpīgam.
Deputāti uzskata, ka likumdevējs ir pārkāpis Latvijas iedzīvotāju un nākotnes pensionāru tiesības uz īpašumu, tiesisko paļāvību un sociālo nodrošinājumu, nenodrošinot tiesības nākotnē saņemt pensijas adekvātā apmērā.
Tāpat viņi uzskata, ka apstrīdētā likuma norma ir kaitīga arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā, samazinot investīciju apmēru, tostarp Latvijas ekonomikā, samazinot iedzīvotāju uzticības līmeni pensiju sistēmai un neveicinot iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu.
Jau ziņots, ka Saeima pieņēmusi izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
Labklājības ministrija skaidrojusi, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.
Tikmēr Saeimas lēmums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī izpelnījās asu finanšu un ekonomikas ekspertu, banku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kritiku.
Piemēram, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka šis risinājums nav ilgtermiņā optimālākais sabiedrībai. "Ja nākotnē kāda iemesla dēļ pašlaik ierosinātā viena procentpunkta atlikšana atpakaļ pensiju otrajā līmenī kavēsies, tad tas var radīt pensiju sistēmas ilgtspējas problēmas," uzsvēra Kazāks.
"Sākotnēji lielāks īpatsvars pensiju pirmajā līmenī ir adekvāti, bet ar laiku, it īpaši redzot, ka demogrāfijas dēļ strādājošo skaits samazinās, demogrāfiskā slodze pieaug, lielākā pelnītspējas daļa ir pensiju otrajā līmenī, bet atdeve no pirmā pensiju līmeņa kļūs arvien mazāka," pauda Kazāks.
Tāpat viņš norādīja uz vēl vienu konceptuālu problēmu - pārnesot lielāku uzsvaru uz pensiju pirmo līmeni, pensiju sistēma kļūst vairāk pakļauta politiskajam procesam un riskiem, tas arvien vairāk kļūst par ikgadēju budžeta jautājumu.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps norādīja, ka iemaksu samazināšana pensiju otrā līmeņa fondos neveicina pārliecību nedz par nodokļu, nedz par pensiju sistēmas stabilitāti.
Cērps atzīmēja, ka arguments, ka iebildumi pret iemaksu samazināšanu uz noteiktu periodu otrajā pensiju līmenī ir saistīti tikai ar banku un aktīvu pārvaldītāju peļņas motīviem, īsti neiztur kritiku, jo aktīvu pārvaldītāju ienākumi no šī ļoti specifiskā biznesa, kuram klientus faktiski piegādā valsts, tiek regulēti ar Latvijas Bankas noteikumiem.
Bankas "Citadele" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs un bankas galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzsvēra, ka ilgtermiņā būtu jāvirzās uz pensiju otrā līmeņa iemaksu palielināšanu - pretēji samazinājumam.
Pensiju otrā līmeņa uzkrājumā novirzītajām sociālajām iemaksām būtu jāsasniedz 10% no strādājošā bruto algas, uzsvēra Purgailis, norādot, ka, pārceļot iedzīvotājus savam vecumam atbilstošos plānos un palielinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, iedzīvotāju vecumdienu uzkrājums ilgtermiņā kļūtu būtiski lielāks.
