Svētku dienās Latvijas augstākajos torņos pacelti valsts karogi
foto: Publicitātes foto
Augstākajos sakaru torņos pacelti valsts karogi.
Sabiedrība

Svētku dienās Latvijas augstākajos torņos pacelti valsts karogi

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Godinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu un simboliski sveicot iedzīvotājus, valsts augstākajos sakaru torņos šonedēļ tradicionāli tiek pacelti valsts karogi, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Svētku dienās Latvijas augstākajos torņos pacelti ...

3x6m plaši karogi pacelti Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras, Cesvaines un Viesītes radio un televīzijas torņos. Nedaudz mazāka izmēra karogi plīvo Siguldā, Liepājā, Ventspilī, Preiļos, Viļānos, Līvānos, Jelgavā, Tukumā, Sabilē, kā arī vienīgajā Rīgas kultūrvēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā 14.

4. maija rītā 3x6m plašu karogu pacels arī Eiropas Savienības augstākajā karoga mastā - Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā.

“Patriotisms, valsts simbolika un valsts svētki ir ne vien ģimenes, bet arī darba kolektīva kopības  un piederības elements. Paceļot karogus mūsu torņos, sveicam valsti un tās iedzīvotājus. Paceļot karogus torņos – arī apliecinām savu piederību un pārliecību par mūsu darba nozīmi brīvas informācijas pieejamībā, drošas, jaudīgas un iekļaujošas digitālās Latvijas stiprināšanā,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Tradīcija pacelt karogu 4. maijā Zaķusalas TV tornī aizsākās 2015. gadā, simboliski sveicot Latviju Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā.  Pašlaik karogs Zaķusalas TV tornī ik gadu tiek pacelts divreiz – 4. maijā un 18. novembrī.  2015. gada 4. maijs bija tikai otrā reize, kad Zaķusalas TV tornī plīvoja valsts karogs, jo pirms tam karogs tornī pacelts 2014. gada decembrī. Atceroties pirmo karoga pacelšanu TV tornī 4.maijā, LVRTC Reģionu attīstības daļas vadītājs Jānis Faltiņš atminas, ka 2015. gada 4. maijs bija silta un saulaina diena. “Interesanti, ka laikapstākļi uz zemes un 368 m augstumā būtiski atšķiras. Uz zemes bija patīkams vējiņš, bet 368 metru augstumā 2015. gadā bija pilnīgs bezvējš, kas liedza baudīt karoga izvīšanos vējā. Nākamajos gados gan vējš vienmēr karogu un tā atvēršanās gaidītājus ir lutinājis,” stāsta J. Faltiņš, kurš augstākajā Eiropas Savienības karoga mastā Latvijas karogu cels jau divdesmito reizi.

Zaķusalas torņa karoga masts ir īpašs ne vien ar to, ka ir augstākais Eiropas Savienībā, bet arī ar faktu, ka tajā ir plīvojis tikai no brīvas gribas pacelts karogs. Padomju gados, kad torni uzcēla, darbiniekiem tika dota komanda pacelt tornī padomju Latvijas karogu. Augstkāpēji, kam tas bija uzticēts, atteicās to darīt ar vārdiem: «Ja nav sarkanbaltsarkanais, lai nav nekāds!» Tā Latvijas PSR karogs netika pacelts, lai gan, jau projektējot torni, tajā bija paredzēts karoga masts.

Tornis pirmās TV pārraides  uzsāka 1985. gada nogalē, tāpēc šī gada beigās apritēs 40 gadi, kopš TV tornis nodrošina TV programmu apraidi. Tornis pilnībā nodots ekspluatācijā 1989. gadā. Kopš 2019. gada tornis apmeklētājiem ir slēgts, bet turpina nodrošināt TV un radio apraidi pusei valsts teritorijas, kā arī piedāvā datu centru un datu pārraides pakalpojumus. Tornis šobrīd ir lielākais pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

LVRTC ir 30 torņi un masti visā valstī, kas ir arī valsts augstākie sakaru torņi. Septiņi no LVRTC torņiem ir augstāki par 200 metriem. Daļu no tiem 2018. gadā aprīkoja ar karoga mastiem, simboliski svinot valsts simtgadi.

LVRTC torņu karogu stāsts – jau simts gadus sens

Interesanti, ka torņu un karogu stāsts LVRTC vēstures lappusēs ierakstīts jau pagājušā gadsimta sākumā. Pirmajos radio mastos, kas uzcelti divdesmitajos gados Rīgā, Radio ielā, arī plīvoja valsts karogs.

Sarkanbaltsarkans Siguldā 1972. gadā

Viens no pilsētvidē pamanāmākajiem karogiem sakaru torņos ir Siguldā. 1972. gadā, uzceļot apraides torni, sākotnēji tā augšdaļā izveidots sarkanbaltsarkans aviācijas brīdinājuma krāsojums. Tā kā padomju gados šāda «buržuāziskās Latvijas simbolika» 100 m augstumā nebija pieļaujama, dažas dienas vēlāk krāsojums papildināts ar vēl vienu baltu un sarkanu joslu.

Karogs radio “zāģu” vietā

Simboliski ir arī tas, ka valsts svētkos karogs Rīgā plīvo vietā, kur padomju gados atradās tā sauktie radio zāģi, kas slāpēja Rietumu raidstaciju uztveršanu galvaspilsētā. Tas ir viens no LVRTC jaunākajiem sakaru torņiem, turklāt vienīgais sakaru tornis pilsētas vēsturiskajā centrā. Tornis Ērgļu ielā uzcelts 2012. gadā un ir 70 metrus augsts.

Valsts vēsturē lielākais plīvojošais karogs – Zaķusalā

Svinot valsts simtgadi, 2018. gada 18. novembrī Zaķusalas tornī starp balstiem tika pacelts Latvijas vēsturē lielākais plīvojošais karogs. Tas bija 800 m2 plašs un tā pacelšanai veidoja īpašu konstrukciju. Divu basketbola laukuma izmēram pielīdzināmā karoga atvēršana dažādos svinīgos pasākumos iepriekš organizēta arī Bauskā, Cesvainē un Viļakā.

Visaugstāk virs jūras līmeņa karogs plīvos Cesvainē

Lai gan augstākais karoga masts Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir Zaķusalas TV tornī, brīdī, kad Cesvaines radio un televīzijas tornī paceļ karogu, tas atrodas nepilnus 50 m augstāk nekā tāda paša izmēra karogs Zaķusalā. Tas tādēļ, ka Cesvaines radio un televīzijas tornis atrodas teju 200 m virs jūras līmeņa un arī pats tornis ir 204 m augsts.

Cesvaines radio un televīzijas tornis, pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam, ir Baltijā augstākā vieta virs jūras līmeņa. Tornis atrodas Karātavu kalnā, kas izsenis bijusi sodu izpildes vieta. Laiki mainījušies un jau pērnā gadsimta trīsdesmitajos gados Karātavu kalns kļuvis par dziesmu dienu un koru priekšnesumu skatuvi, kā lasāms arī tā laika presē – Aviācijas svētku, kas pulcē pat 3000 cilvēkus, un Bērnu svētku, pasākumu vietu. Pateicoties tā ievērojamajam augstumam virs jūras līmeņa – 194 m v.j.l. – vieta pērnā gadsimta vidū izraudzīta arī retranslācijas torņa celtniecībai.