No meijām un gājieniem līdz svētkiem tiešsaistē - kādas ir Latvijas skolu izlaidumu tradīcijas?
Jūnijs Latvijā tradicionāli ir izlaidumu laiks – mēnesis, kad skolēni ar aizkustinājumu un lepnumu noslēdz kādu būtisku savas dzīves posmu. Lai gan pasaule mainās, Latvijas skolās izlaidumu tradīcijas joprojām tiek koptas ar mīlestību un rūpību, taču tajās ienāk arī jauni akcenti. Jauns.lv stāsta, kā izlaidumus svin Rīgas Teikas vidusskolā, Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā un Ogres 1. vidusskolā.
No vasaras ziediem līdz digitālajiem priekšnesumiem
Rīgas Teikas vidusskola izlaidumus cieši saista ar vasaras saulgriežu tematiku – laiku, kad daba plaukst un skolēni sāk savu jauno dzīves ceļu. Gan 9., gan 12. klašu izlaidumi tiek svinēti skolas koncertzālē, rūpīgi veidojot vidi: telpas tiek izrotātas ar pļavu un dārzu ziediem, ko atved vecāki, un mājturības skolotāji kopā ar skolēniem veido ziedu kompozīcijas. Skola ir atteikusies no tradicionālajām izlaiduma ballēm, uzsverot ģimenisku un sirsnīgu svinēšanu, kurā satiekas skola un ģimene.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā izlaidums ir īpaša svētku diena, nevis atvadas. Skolas gadi tiek pasniegti kā vieni no skaistākajiem un sirsnīgākajiem dzīvē. Izlaiduma laikā īpaša loma tiek piešķirta sirsnīgām uzrunām un dzejas rindām, kas vieno skolēnus, vecākus un skolotājus.
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā tiek saglabāts klasisks izlaiduma modelis – svinīga ceremonija aktu zālē vai pagalmā ar direktora, audzinātāju uzrunām un skolēnu priekšnesumiem. Laika gaitā izlaidumos ienākuši digitāli elementi – video, fotokolāžas un prezentācijas –, piešķirot svētkiem mūsdienīgu elpu.
Savukārt Ogres 1. vidusskolā, kā stāsta skolas darbiniece, izlaidumu tradīcijas ilgu laiku bijušas tradicionālas un sirsnīgas, līdzīgas tām, kas pieredzētas jau pašas skolas laikā. 12. klašu izlaidums vienmēr bijis liels notikums gan skolēniem, gan viņu ģimenēm un skolotājiem.
Vēl pirms dažām desmitgadēm pēc izlaiduma bija ierasts rīkot arī lielas balles – pamatskolā tās bija diskotēkas ar labākajiem DJ, bet vidusskolā – balles ar dzīvo mūziku, kas ilga līdz rīta gaismai. Taču 90. un 2000. gados šī tradīcija pamazām mainījās – lielās skolas balles izzuda, tās aizvietojot ar mazākām, slēgtām svinībām pirtīs vai privātās mājās. Arī skolēnu bērniem šī tendence turpinājās.
Tomēr skolas svinīgajā daļā daudz kas palicis nemainīgs – labāko absolventu sumināšana, pateicības vārdi vecākiem un muzikāli sveicieni no uzaicinātiem māksliniekiem, kas priecē gan skolēnus, gan vecākus, gan skolotājus.
Mūsdienu skolēni: patiesas emocijas pāri formālām robežām
Visās aplūkotajās skolās izlaidums joprojām ir notikums, kas izraisa dziļas un patiesas emocijas.
Rīgas Teikas vidusskolā skolotāja Daiga Celmiņa uzsver, ka pasākums kļūst arvien personiskāks, uzmanību veltot katra skolēna panākumiem un talantiem. Skolēni paši sagatavo priekšnesumus, 9. klašu skolēni dejo valsi, bet 12. klašu absolventi bieži iestudē tautas deju popūrijus.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Ilva Lakuča atzīmē, ka izlaiduma dienā jaunieši izjūt patiesu saviļņojumu, apzinoties, ka atvadās no draugiem un skolotājiem. Šī diena kļūst par robežšķirtni starp bērnību un pieaugušo dzīvi.
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Māris Zāģeris norāda, ka mūsdienu skolēniem īpaši svarīga ir izlaiduma emocionālā puse – pateicība skolotājiem, šķiršanās no skolas drošības un satraukums par jauno dzīves posmu.
Arī Ogres 1. vidusskolā tradicionāli tika pievērsta uzmanība tam, lai izlaidums saglabātu emocionālu dziļumu – no sveicieniem līdz īpašām, sirsnīgām niansēm kā, piemēram, bērzu meijām pie skolas durvīm. Šī nianse – meiju sagādāšana – joprojām rada svētku noskaņu, atgādinot par izlaiduma un vasaras iestāšanos.
Izlaidums kā kopienas svētki
Katra skola apliecina, ka izlaidums nav tikai skolēnu un ģimeņu svētki, bet kopienas notikums.
Rīgas Teikas vidusskola rūpējas, lai svinības būtu pieejamas arī tiem, kas nevar būt klāt – izlaidums tiek translēts tiešsaistē. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā izlaidums tiek raksturots kā gan sirsnīgākais, gan skumjākais mirklis – kad skolotāji un vecāki atvadās no saviem jauniešiem. Arī Natālijas Draudziņas vidusskolā izlaidums stiprina piederību skolai un kopīgās vērtības.
Ogres 1. vidusskolā ilgus gadus saglabājās tradīcija pirms izlaiduma pulcēties pie skolas, uzņemt kopīgu foto un svinīgā gājienā ar skolas karogu doties uz Ogres Kultūras centru. Pēc izlaiduma skolēni skolotājiem dāvināja kūku – nelielu, bet sirsnīgu pateicības žestu.
Lai gan laiki mainās un izlaidumu forma kļūst mūsdienīgāka, Latvijas skolās izlaidums joprojām ir daudz vairāk nekā tikai ceremonija. Tas ir lepnuma, sirsnības un piederības apliecinājums, dzīves posma noslēgums un jauna sākuma simbols.
Katrs izlaidums ir unikāls – tāpat kā skolēni, kuri tajā sper soli pretī saviem sapņiem.
