Maltas "zelta pases" shēma ir pretrunā Eiropas likumiem, lemj tiesa
Maltas tā sauktā “zelta pases” shēma, kas ļauj cilvēkiem kļūt par pilsoņiem, veicot finanšu ieguldījumus, ir pretrunā Eiropas likumiem, lēmusi Eiropas Savienības (ES) augstākā tiesa.
Eiropas Savienības Komisija iesūdzēja Maltu tiesā 2022. gadā par šo shēmu, kas piedāvā ārzemniekiem Maltas pasi un līdz ar to tiesības dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī, apmaiņā pret vismaz 600 000 eiro lielu samaksu, īpašuma iegādi vai nomu noteiktā vērtībā un ziedojumiem labdarībai.
ES Tiesas lēmumā tika norādīts, ka šī shēma "būtībā nozīmē pilsonības iegūšanu tikai kā komerciālu darījumu."
Malta valdība paziņoja, ka cieši ievēro tiesas lēmumu un izskata tā juridiskās sekas. Valdība norādīja, ka tiesas lēmums tiek izskatīts "detalizēti", lai pilsonības iegūšanas shēma tiktu pielāgota sprieduma principiem.
Paziņojumā valdība sacīja, ka tā "nepārtraukti ir izteikusi stingru vēlmi aizstāvēt šo shēmu", jo tā uzskata, ka "ar pilsonību saistītie jautājumi pilnībā ietilpst nacionālajā kompetencē."
Valdība arī norādīja, ka šī shēma ir ģenerējusi vairāk nekā 1,4 miljardus eiro ieņēmumus Maltai kopš 2015. gada. "Maltas valdība lepojas ar šo shēmu nesenajos gados radīto bagātību, kas ļāva izveidot nacionālo ieguldījumu un uzkrājumu fondu, lai risinātu gan pašreizējās, gan nākotnes paaudžu vajadzības," teikts paziņojumā.
Tiesas lēmumā ES Tiesa norādīja, ka dalībvalsts nevar piešķirt savu pilsonību – un līdz ar to arī Eiropas pilsonību – apmaiņā pret noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem, "jo tas būtībā nozīmē pilsonības iegūšanu kā tīru komerciālu darījumu."
Lai gan katra ES dalībvalsts nosaka, kā piešķirt pilsonību, tiesa norādīja, ka Maltas shēma "apdraud savstarpējo uzticību" starp dalībvalstīm. Valsts riskē ar naudassodiem, ja tā neievēros spriedumu.
Uz ES tiesas spriedumu reaģējusi arī juriste un kādreizējā Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, sociālajos tīklos rakstot: “Ļoti svarīgs Eiropas Savienības Tiesas spriedums par ES pilsonību, valstu pilsonību un solidaritātes un lojalitātes attiecībām, kurās pilsonībai jābalstās. Savienības vērtību un principu telpā pilsonību nevar komercializēt.”
Malta gan uzsvēra, ka "nav vienīgā dalībvalsts, kas īsteno šāda veida shēmas." 2022. gadā Malta apturēja šo shēmu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pēc Krievijas iebrukuma un Eiropas sankciju piemērošanas personām, kas saistītas ar Kremli.
ES iepriekš ir aicinājusi valstis pārtraukt šādas prakses, norādot, ka investoru pilsonības shēmām ir "iemesli" drošības jautājumiem, kā arī naudas atmazgāšanas, nodokļu nemaksāšanas un korupcijas riski.
