Vai Rumānijas atkārtotās vēlēšanas atrisinās situāciju reģionā?

Prokrieviskajam labējam populistam Kalinam Džordžesku, kas guva negaidītu uzvaru pagājušā gada 24. novembrī notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, ir liegts startēt atkārtotajās vēlēšanās, un aptaujās vadībā izvirzījies galēji labējās Rumāņu vienības alianses (AUR) līderis Džordže Simons. Tas izsaucis bažas Eiropas Savienībā (ES) un NATO, ka Bukareste varētu novirzīties no līdzšinējā prorietumnieciskā kursa.

Saskaņā ar aptaujām, kas, gan jāatzīst, iepriekš nespēja paredzēt Džordžesku uzvaru, izredzes iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, kas paredzēta 18. maijā, ir četriem no 11 kandidātiem - Simonam, valdošās koalīcijas kopīgajam kandidātam Krinam Antonesku, centristam Nikušoram Danam, kas startē kā neatkarīgais kandidāts, un bijušajam premjerministram Viktoram Pontam, kas no sociāldemokrāta pārtapis nacionālistā.

ASV spiediens

Kampaņu pirms atkārtotajām vēlēšanām ietekmējis arī ASV "netiešais spiediens", aģentūrai AFP norāda Florences Universitātes politikas zinātnes lektore Sorina Soare, atzīstot, ka Rumānija "nevar atļauties iesaistīties konfrontācijā ar Amerikāņu sabiedroto ekonomikas un drošības jautājumos".

Novembrī notikušo vēlēšanu rezultātu anulēšanu kritizējis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, apgalvojot, ka tas noticis, pamatojoties uz "apšaubāmām aizdomām", ko izteicis izlūkdienests, un pakļaujoties "milzu spiedienam no kontinentālo kaimiņu" puses. "Ja jūsu demokrātiju var sagraut digitālā reklāma dažu simtu tūkstošu vērtībā, tā nav visai stipra," uzstājoties Minhenes drošības konferencē, februārī izteicās Venss. Rumānijas varasiestāžu lēmumu platformā "X" vairākkārt kritizējis arī ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieks un miljardieris Īlons Masks.

Tikmēr vairāki kandidāti uz Rumānijas prezidenta amatu neslēpj savu apbrīnu par Trampu vai arī cenšas izrādīt savas tuvās attiecības ar pašreizējā Baltā nama saimnieka pietuvinātajām aprindām. Soare norāda uz Vašingtonas politikas ietekmēto laika garu (zeitgeist), kas licis visiem kandidātiem pievērsties "tradicionālajām konservatīvo tēmām".

Mulsums Rumānijas sabiedrībā

Tikmēr arī pirms atkārtotajām vēlēšanām sociālās saziņas vietnēs vērojama aktīva kampaņa, kuras mērķis ir iedragāt atbalstu proeiropeiskajiem kandidātiem. Tiek apgalvots, ka novembra vēlēšanu rezultātu anulēšana faktiski bija valsts apvērsums, ko organizējusi "ES, globālistu elites un izlūkdienesti", bet Rumānija kļuvusi par "Eiropas vai Rietumu kontroles upuri".

Izskan arī brīdinājumi, ka draud "neizbēgams karš" ar Krieviju, un tiek apgalvots, ka drīzumā gaidāms iesaukums armijā un karastāvokļa izsludināšana. Kāds platformas "TikTok" ieraksts, kas tagad jau dzēsts, biedēja rumāņus, ka jau pēc mēneša viņu "bērni tiks sūtīti karā".

Tajā pašā laikā daudzi rumāņi patiesi uzskata, ka varasiestādes nav spējušas ticami paskaidrot, kāpēc tika anulēti prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti, sarunā ar aģentūru AP norāda pilsonisko aktīvistu organizācijas "Funky Citizens" vadītāja Elena Kalistru, piebilstot, ka tas, kā arī politiķu atbildības trūkums vairo vēlētāju neuzticību.

Tikmēr rumāņu domnīca "Expert Forum" norāda, ka tiešsaistes politiskā kampaņa piedzīvo "jaunu laikmetu, pār kuru valda politiskās reklāmas industrija, kas izmanto neautentiskus tīklojumus". "Vērojama slēpta, koordinēta un kandidātiem labvēlīga satura eksplozija, kas radīta ar mērķi simulēt tautas atbalstu un ietekmēt sabiedrības priekšstatus," atzīst domnīca. Savukārt, politikas konsultants Kristiāns Andrei uzskata, ka dezinformācija politikā "ienākusi uz palikšanu" un nepazudīs uz burvja mājienu arī pirms atkārtotajām vēlēšanām.

Apjukumu, kāds pārņēmis Rumānijas sabiedrību, ilustrē pagājušajā nedēļā pieņemtais Ploješti pilsētas apelācijas tiesas spriedums, ar kuru tika atzīts, ka Konstitucionālās tiesas anulētie novembra vēlēšanu rezultāti atjaunojami un, pamatojoties uz tiem, rīkojama vēlēšanu otrā kārta. Lai gan, kā tika prognozēts, jau nākamajā dienā Augstākā tiesa šo lēmumu atcēla, norādot, ka Konstitucionālās tiesas spriedums ir galīgs, mediji norāda uz "bezprecedenta tiesisko haosu", kāds pārņēmis Rumāniju.

Simons pret Danu

Pēc Džordžesku diskvalifikācijas Simonam izdevies sevi pasniegt kā alternatīvu izvēli nacionālistiski noskaņotajiem vēlētājiem, un vairāk nekā 30% lielais atbalsts, par ko pēdējā laikā liecina aptaujas, faktiski atbilst tam balsu kopskaitam, kādu novembrī izcīnīja Džordžesku un pats Simons.

Simons atzīst, ka ir Itālijas premjerministres Džordžas apbrīnotājs. Savukārt AUR, kas no antivakseru kustības pārtapusi par ietekmīgu spēku uz Rumānijas politiskās skatuves, viņš pasniedz kā platformu Trampa cienītājiem, kas spēs realizēt Rumānijā radikālas pārmaiņas. Simons sola izrādīt apņēmīgu pretsparu Briselei un pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainai. Šo nostāju viņš uzsver, nēsājot beisbola cepures ar Trampa vārdu vai ar uzrakstu MAGA (Trampa priekšvēlēšanu saukļa - Make Amerika Great Egain - Padarīsim Ameriku atkal varenu - akronīms). "Ticu, ka, tāpat kā MAGA nonāca pie varas Amerikā, kustība "Padarīsim Eiropu atkal varenu" iegūs vairākumu Eiropas institūcijās," nesenā preses konferencē izteicies Simons.

Simonam vislielākais atbalsts ir mazpilsētās, vidēja izmēra pilsētās un lauku apvidos, kā arī starp vēlētājiem, kas jaunāki par 45 gadiem, ar zemiem ienākumiem un vidēju izglītības līmeni, tīmekļa izdevumam "Politico" norāda sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Inscop Research" vadītājs Remuss Štefurjaks. Tāpat kā Džordžesku, kas guva lielu atbalstu starp ārvalstīs dzīvojošajiem rumāņiem, Simons cenšas pārliecināt diasporas vēlētājus, kuru viedokli aptaujas Rumānijā parasti neatspoguļo.

Savukārt Bukarestes mērs Dans, kas pēc izglītības ir matemātiķis un savulaik dibinājis liberālo Rumānijas glābšanas savienību (USR), taču startē kā neatkarīgais kandidāts, paļaujas uz stipri atšķirīgu elektorātu. Viņam ir liels atbalsts galvaspilsētā un citās lielajās pilsētās, taču mazākās pilsētās un laukos viņš nav populārs. Lai gan viņam varētu būt labas izredzes iegūt ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis, ārpus Bukarestes viņš joprojām ir mazpazīstams, un tas uzskatāms par viņa Ahileja papēdi. 10% no visiem rumāņiem nemaz nezina, kas ir Dans, un tas otrajā kārtā viņam var kļūt liktenīgi, atzīst Štefurjaks.

Arī 14.aprīlī publicētie Bukarestes socioloģijas uzņēmuma "Curs" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka otrajā balsošanas kārtā ar 54% balsu uzvarēs Simons, apsteidzot Danu par astoņiem procentpunktiem. Tomēr Štefurjaks brīdina, ka, ņemot vērā "emocionālos uzliesmojumus" un centienus divu nedēļu laikā starp balsošanas pirmo un otro kārtu uzrunāt plašākas vēlētāju aprindas, galīgais vēlēšanu iznākums ir ļoti neprognozējams.

Simons pret Antonesku

Antonesku kā kopīgo kandidātu izraudzījusies valdošā koalīcija, ko veido sociāldemokrāti (PSD), centriski labējā Liberāldemokrātiskā partija (PNL) un Ungāru demokrātiskā alianse (UDMR), kas pārstāv ungāru minoritāti.

Antonesku ir bijušās ES transporta komisāres Adinas Veljanas dzīvesbiedrs. Viņa gadījumā istablišmenta atbalsts nenoliedzami ir priekšrocība, jo uzvaru otrajā vēlēšanu kārtā nosaka kandidāta spēja piesaistīt to vēlētāju balsis, kas neveido viņa atbalsta bāzi. Taču diasporā, kas nodrošina 5-7% balsu, tas drīzāk ir trūkums, jo ārvalstīs dzīvojošie rumāņi sliecas balsot "pret sistēmu", norāda Štefurjaks.

Savulaik rumāņi ārvalstīs lielā skaitā atbalstīja iepriekšējo liberālo prezidentu Klausu Johannisu, tādējādi protestējot pret lielo ietekmi, kādu ilgu laiku baudīja korupcijas skandālos ieslīgusī PSD. Novembrī Džordžesku spēja pārliecināt diasporas vēlētājus, norādot, ka viņi bijuši spiesti pamest Rumāniju, jo neveiksmīgā valdība nav spējusi nodrošināt dzimtenē pietiekamu labklājību.

Kamēr "Inscop Research" aptauja Simonam un Antonesku vēlēšanu otrajā kārtā sola līdzīgas izredzes, saskaņā ar "Curs" aptauju Antonesku ar 52% balsu apsteigtu Simonu, par kuru balsotu 48%.

Simons pret Pontu

Iespēja, ka otrajā kārtā iekļūs Simons un neatkarīgais kandidāts Ponta, visvairāk biedē mēreni noskaņotos rumāņus un Briseli.

Bijušais premjerministrs un PSD līderis Ponta 2015. gadā bija spiests atkāpties pēc traģiskā ugunsgrēka kādā naktsklubā, ko sabiedrība saistīja ar valstī valdošo endēmisko korupciju. Tagad Ponta vēlēšanās startē ar saukli "Rumānija pirmajā vietā", ko viņš acīmredzami, līdzīgi citu valstu trampistiem, pārņēmis no pašreizējā Baltā nama saimnieka. Viņš sola apturēt Ukrainas labības eksportu caur Rumānijas ostām, lai tādējādi aizsargātu vietējos zemkopjus. Taču Ponta izpelnījies asu kritiku, atzīstot, ka 2014.gadā ļāvis appludināt četrus rumāņu ciematus pie Donavas, lai glābtu Serbijas galvaspilsētu Belgradu.

Pontu atbalsta gados vecāki vēlētāji mazpilsētās un laukos. Tāpat kā Simons, viņš cenšas piesaistīt bijušos Džordžesku vēlētājus. Tomēr pretrunīgi vērtētās kampaņas rezultātā viņa izredzes iekļūt otrajā kārtā mazinājušās.

Aprīļa sākumā USR paziņoja, ka atbalstīs Dana kandidatūru, nevis pašreizējo līderi Elenu Laskoni, lai tādējādi nepieļautu, ka otrajā kārtā iekļūst Ponta un Simons, kas, kā atzinusi partija, būtu "toksisks" scenārijs. Lai gan abi viņi uzstājas ar nacionālistiskām un pret ES vērstām programmām, "Ponta salīdzinājumā ar Simonu tiek uztverts kā proeiropeiskāks" kandidāts, atzīst Štefurjaks.

Regulāri izskan apgalvojumi, ka Simons it kā esot ticies ar krievu spiegiem, ko pats viņš gan kategoriski noliedz. Viņa iepriekš izteikto teritoriālo pretenziju dēļ Simonam liegta ieceļošana gan Moldovā, gan Ukrainā. Tomēr priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš atzinis, ka lielākais drauds ir Krievijas diktators Vladimirs Putins. Tajā pašā laikā viņš cenšas biedroties ar Trampa MAGA kustību.

Neskatoties uz to, Simonam var nākties samaksāt par savu prokrieviskā kandidāta reputāciju. Kā liecina kāda no nesenajām aptaujām, gandrīz 90% rumāņu atbalsta dalību ES un NATO. Tomēr, ja otrajā kārtā viņam būs jāsacenšas ar Pontu, tā būs ļoti sīva cīņa, uzskata Štefurjaks.

Rumānija iedzīvotāju skaita ziņā nav starp mazākajām ES valstīm. Tai ir svarīga loma ES un NATO austrumu flangā un ir vērā ņemams militārs spēks. Pret ES un NATO skeptiski noskaņota politiķa uzvara vēlēšanās var kaitēt eiropiešu iecerēm turpināt sniegt atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju.

Ponta pret Antonesku

Aptaujām liecinot, ka Simons var cerēt uz trešdaļu balsu, iekļūšana otrajā kārtā, šķiet, viņam ir nodrošināta, tāpēc scenārijus, kas neparedz viņa piedalīšanos otrajā balsojuma kārtā, varētu uzskatīt vienīgi par domu eksperimentiem, taču Džordžesku izvirzīšanās vadībā pēdējā brīdī novembrī apliecināja, ka iespējami negaidīti pavērsieni.

Ponta, kas savulaik vadīja PSD, vēlāk dibināja pats savu partiju "Par Rumāniju". Tas devis viņam zināmu skaitu personīgu sekotāju, taču saglabājis arī zināmu atbalstu starp tradicionālajiem PSD vēlētājiem.

Gan Antonesku, gan Ponta uzrunā plaša spektra vēlētāju grupas, taču Pontas lielākās izredzes otrajā kārtā piesaistīt Džordžesku un Simona atbalstītājus var nodrošināt viņam nepieciešamo pārsvaru pār Antonesku.

Ponta pret Danu

Tas var nodrošināt Pontas pārsvaru arī pār Danu, lai gan šobrīd iespēja, ka viņi varētu sastapties otrajā kārtā, ir visai mazticama.

Dana atbalsta bāze ir visai ierobežota. USR lēmums atbalstīt viņa kandidatūru var izrādīties pat nevēlams, jo sasaiste ar liberāļiem var apgrūtināt plašāku vēlētāju aprindu piesaistīšanu, norāda Štefurjaks.

Tomēr "Curs" aptauja liecina, ka šāda scenārija gadījumā katrs no pretendentiem var cerēt uz 50% balsu.

Dans pret Antonesku

Ja otrajā kārtā Danam nāktos sacensties ar Antonesku, tiem nāktos cīnīties par vienu un to pašu vēlētāju loku.

Danu atbalsta USR un augsti izglītotie un turīgie lielpilsētu iedzīvotāji. Antonesku var cerēt uz valdošās koalīcijas atbalstītāju balsīm visā valstī. Abiem nāktos cīnīties par jauno vēlētāju piesaistīšanu, taču nevienam no viņiem nav lielu cerību uzrunāt nacionālistiski noskaņotos vēlētājus.

Tomēr saskaņā ar "Curs" aptauju Antonesku otrajā kārtā būtu neliels pārsvars pār Danu - 52 pret 48%. Tikmēr Štefurjaks uzskata, ka abu izredzes būtu līdzīgas.

Kas ir uz spēles?

Lai gan prezidenta pilnvaras Rumānijā ir ierobežotas un valsts galva pamatā pilda ceremoniālas funkcijas, viņam ir vērā ņemama loma ārpolitikā. Tāpēc vēlēšanas vienā no ES dalībvalstīm, kas robežojas ar kara plosīto Ukrainu, piesaista lielu starptautisko uzmanību. Simona uzvara var novest pie Rumānijas starptautiskās izolācijas, privāto investīciju sarukuma un NATO austrumu flanga destabilizācijas, brīdina politikas eksperti.

"Simons pārstāv pilnīgu pretstatu politiskajai, sociālajai, institucionālajai, ekonomiskajai sistēmai, kurā dominē tradicionālās partijas," intervijā aģentūrai "Reuters" norāda Babeša-Bojaji universitātes politikas zinātnes profesors Serdžu Miškoju. "Viņa ievēlēšana būs ļoti slikts signāls par virzienu, kurā dodas Austrumeiropa. Tās būs labas ziņas Krievijai."

Balsojums "ir svarīgs, īpaši anulēto vēlēšanu kontekstā", AFP atzinusi Bukarestes ielās sastaptā 24 gadus vecā grāmatvede Diāna Mafteja. Viņas 27 gadus vecais partneris digitālais mākslinieks Bogdans Badaluta piebilst, ka jūtas atvieglots, jo Džordžesku ir nobīdīts malā. "Mēs esam divi jauni cilvēki, kas cenšas veidot nākotni, bet pēkšņi tu saproti, ka visu, kam strādāji, vari pazaudēt," saka Badaluta, piebilstot, ka atkārtotās vēlēšanas viņam devušas jaunu cerību.

Tajā pašā laikā citi ir vīlušies. 68 gadus vecā Samaranda Tače atzīst, ka atkārtotajās vēlēšanās nebalsos, jo neatkarīgi no tā, kas tajās uzvarēs, nekas nemainīsies. "Viņi cīnās par sevi. Viss ir maskarāde. (..) Priekš mums nav nekā," norāda padzīvojusī sieviete.

Avoti: "Politico", AFP, AP, "The Guardian", "Romania Insider", "Reuters".