Pasaule piedzīvo straujāko bruņošanos kopš Aukstā kara beigām. Kuras valstis aizsardzībai atvēl visvairāk?
Pasaules militārie izdevumi 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu pieauga par 9,4%, kas ir straujākais šo izdevumu pieaugums kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta 28. aprīlī publicētais ziņojums.
"Tas ir bezprecedenta gadījums. Šis ir lielākais militāro izdevumu pieaugums kopš Aukstā kara beigām. Šie rādītāji patiešām atspoguļo spēcīgu ģeopolitisko spriedzi," norāda institūta pētnieks Sjao Lians. Viņš uzsver, ka līdz ar šo tēriņu pieaugumu valstīm jāveic kompromisi savā budžeta politikā, kas var radīt valstīs dziļas sociāli-ekonomiskas sekas: "Mēs redzam, ka daudzas Eiropas valstis samazina citas budžeta pozīcijas, piemēram, dažādus starptautiskās palīdzības izdevumus, lai palielinātu finansējumu aizsardzībai, [...] tāpat vairākas valstis apsver iespēju palielināt nodokļus vai aizņemties."
Visstraujāk aizsardzības izdevumi auguši Eiropā
Ziņojumā uzsvērts, ka pērn savus aizsardzības budžetus palielināja vairāk nekā 100 valstis. Visvairāk izdevumus aizsardzībai tērēja ASV, Ķīna, Krievija, Vācija un Indija, kuru aizsardzības budžeti kopā veido 60% no kopējiem pasaules izdevumiem aizsardzībai. Bet visstraujāk izdevumu auguši Eiropā, tai skaitā Krievijā, kas 2024. gadā pavr 38% (līdz 149 miljardiem dolāru) palielināja savus izdevumus aizsardzībai.
Ukrainas militārais budžets pērn pieauga par 2,9%, sasniedzot 64,7 miljardus dolāru. Lai gan Ukrainas militārais budžets ir divas reizes mazāks nekā Krievijas budžets, Kijiva uzrādīja augstāko militāro slogu pasaulē - 34% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek atvēlēti aizsardzības stiprināšanai.
Papildus Krievijai un Ukrainai Eiropā izceļas arī Polija un Vācija, norādīts ziņojumā. Vācijas militārie izdevumi pērn pieauga par 28%, sasniedzot 88,5 miljardus dolāru un ierindojot Vāciju ceturtajā pozīcijā pasaulē. "Pirmo reizi kopš Vācijas apvienošanās, valsts ir kļuvusi par galveno aizsardzības finansētāju Centrālajā un Rietumeiropā," norāda Sjao Lians. Tikmēr Polijas militārie izdevumi 2024. gadā pieauga par 31 procentu, sasniedzot 38,0 miljardus ASV dolāru, kas veido 4,2 procentus no Polijas IKP.
Jāpiebilst, ka visas 32 NATO dalībvalstis, reaģējot uz ASV iespējamās lomas NATO samazināšanos, būtiski palielinājušas savus aizsardzības izdevumus. "2024. gadā 18 no 32 valstīm aizsardzībai atvēlēja vismaz 2% no IKP," norāda pētnieks.
ASV paliek nepārspēta
Militāro izdevumu ziņā pirmajā vietā pasaulē ierindojas ASV, kas 2024. gadā palielināja savu aizsardzības budžetu par 5,7%, sasniedzot 997 miljardus dolāru lielu budžetu. ASV izdevumi aizsardzībai veido 37% no pasaules militārajiem izdevumiem un 66% no NATO dalībvalstu izdevumiem. Liela daļa no ASV budžeta tiek veltīta militāro spēju un kodolarsenāla modernizācijai, lai saglabātu stratēģisko pārsvaru pār Krieviju un Ķīnu.
Otrajā vietā aiz ASV ierindojas Ķīna, kas iegulda līdzekļus savas armijas modernizācijā, kibertelpas kara spēju attīstībā un kodolarsenāla paplašināšanā. Ķīna veido pusi no visiem militārajiem izdevumiem Āzijā un Okeānijā. 2024. gadā tā palielināja savu militāro budžetu par 7%, sasniedzot 314 miljardus dolāru.
Tāpat arī Tuvajos Austrumos vērojama līdzīga tendence. Izraēla, turpinot karu Gazas joslā, 2024. gadā palielināja savus militāros izdevumus līdz 46,5 miljardiem dolāru, savukārt Irānas militārie izdevumi, neskatoties uz tās iesaisti reģionālajos konfliktos, aizvadītajā gadā samazinājās par 10% un 2024. gadā sasniedza 7,9 miljardus dolāru. Kā norāda pētnieki, Irānas spēju palielināt savus izdevumus būtiski ierobežojusi sankciju ietekme.
